• Facebook Social Icon
  • Twitter Social Icon
  • YouTube Social  Icon

Jaunākās Ziņas

No sirds Latvijai kongress, 2018.gada 12.maijā

12.05.2018

Labdien, draugi, kolēģi un interesenti!

 

„Es gribu darīt Latviju labāku.”

Un -

„Es gribu doties turp, kur ir labāk.”

Tās ir divu skolēnu atbildes uz manu jautājumu: kādu jūs redzat savu turpmāko dzīvi – to, kas sekos pēc vidusskolas beigšanas.

 

 

 

Tās ir divas absolūti atšķirīgas atbildes. Un tās nav bērnu, bet pieaugušu cilvēku atbildes. Viņi ir 12.klases skolēni, kuri, pateicoties vecāku un apkārtnes audzināšanai, faktiski jau ir izvēlējušies savu ceļu. Pirmā meitene ir gatava strādāt Latvijas labā, viņa tic, ka spēs padarīt savu un citu dzīvi pieņemamāku un cilvēka cienīgāku. Otrs puisis savukārt pieņēmis lēmumu – atrast dzīvesvietu, kas jau uzreiz piedāvās visas ekstras, kas nepieciešamas pieņemamai un cilvēka cienīgai dzīvei.

Katram ir dota sava izvēle. Tieši tāpat kā mums. Ar vārdu „mums” es domāju partiju No sirds Latvijai. Šobrīd mēs katrs atrodamies tieši tādas izvēles priekšā: strādāt, lai padarītu Latviju labāku, vai arī meklēt izdevīgus piedāvājumus, kas mānīgi sola acumirklīgus labumus.

Kāds jauns cilvēks man nesen teica: „Ja mani dēli, kuri kādreiz piedzims, man pajautās – ko tu, tēt, darīji, lai Latvija kļūtu par vislabāko valsti pasaulē? – ko es atbildēšu? Lai man nebūtu jāsarkst un jātaisnojas, man šodien ir jādara viss, ko es spēju. Es nedrīkstu stāvēt malā un gaidīt, ka manā vietā kāds izdomās likumus, ģenerēs idejas un norādīs uz varas kļūdām. Tas viss man jādara pašam.”

 

Es simtprocentīgi varu pievienoties šā jaunā cilvēka teiktajam. Manā un mūsu vietā neviens neko neizdarīs. Viss mums būs jādara pašiem. Mūsu partija ir savas darbības sākumposmā, taču jau ar ļoti labām iestrādnēm, kuras ir jāattīsta. Vispirms gribu uzsvērt, ka pirms četriem gadiem partiju dibināja 270 cilvēki. Taču tagad partijā No sirds Latvijai ir 536 biedri.

Mēs esam stipru cilvēku partija, mēs esam darītāji, katrs no mums jau dzīvē ir spējis parādīt sava darba pozitīvo rezultātu. Tāpēc mēs neesam mētājušies ar uzstādījumiem, kuros ņirb ātru un vieglu uzvaru solījumi sociālajā, finanšu, drošības, izglītības vai veselības aprūpes jomā. Pa šiem Saeimā nostrādātajiem gadiem mūsu frakcija ir iesniegusi priekšlikumus vairāk nekā 140 likumprojektu pilnveidošanai. Esam vērsušies ar deputātu priekšlikumiem pie ministriem, ja ir radušies jautājumi par sabiedrībai aktuālām problēmām. Vienmēr esam bijuši par taisnīgu nodokļu politiku un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi. Šajā sakarā – sadarbībā ar dažādām NVO, - ir iesniegti priekšlikumi vairāk nekā 15 likumprojektiem, lai panāktu nodokļu politikas uzlabošanu.

Tā, piemēram, 2014.gada novembrī iesniedzām likumprojektu par grozījumiem  Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, darbs bija ilgs, un nu – šobrīd, pateicoties mūsu partijas uzņēmībai, šis likums ir būtiski mainīts.

 

Par ko vēl esam iestājušies?

Pirmkārt, par to, lai tiktu noteikts maksimālais nodokļu slogs, kādu nedrīkst pārsniegt.

 

Otrkārt, par paplašinātā reversā PVN piemērošanas modeli. Mēs vēlamies panākt, ka Latvijā tiek aizsargāts tas bizness, kas strādā godīgi.

 

Treškārt, neatkāpāmies no prasības par samazinātu PVN pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem, jo šajā biznesā liels īpatsvars ir darba algai, līdz ar to – nodokļiem. Rezultāts: 2017.gadā tika pieņemti grozījumi Likumā par pievienotās vērtības nodokli: tika samazināta PVN likme dārzeņiem un augļiem.

 

Ceturtkārt, savulaik privatizācijā tika pieļauta kļūda, nosakot piespiedu nomas maksu dalītā īpašuma gadījumos. Mēs uzstājam, ka šī noma nav jāmaksā. Kopumā iesniedzām 29 priekšlikumus šīs jomas sakārtošanai.

 

Piektkārt, rosinājām grozījumus Likumā par ģenētiski modificēto organismu apriti. Tomēr tie tika noraidīti. Acīmredzot šajā jomā mums jāstrādā aktīvāk, izmantojot zinātnieku pieredzi.

 

Sestkārt, rosinājām grozījumus Likumā par vispārējo izglītību, iestājoties par internātskolu saglabāšanu, jo šīs mācību iestādes nereti ir vienīgās glābējsalas ļoti daudziem bērniem, kuriem ir ģimenes problēmas. Mūsu priekšlikums arī bija – izstrādāt īpašas sociālās rehabilitācijas programmas.

 

Septītkārt, un šis punkts, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgs: vienīgā mājokļa neaplikšana ar nekustamā īpašuma nodokli. Šo mūsu likumdošanas iniciatīvu atkārtoti iesniedzām reģistrēšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā. Pagaidām šis likums nekustas no vietas, jo koalīcijā nav vienprātības šā jautājuma risināšanā, kaut gan parlamentam ir zināmi daudzi gadījumi, kad īpašnieki tiek izlikti no mājām, tieši „pateicoties” netaisnīgajam nekustamā īpašuma nodoklim. Faktiski sanāk tā, ka privātīpašuma mūsu valstī nav, jo nekustamā īpašuma nodoklis ir mūžīgs, respektīvi, katrai paaudzei nezina kādēļ atkal un atkal ir jāizpērk īpašums no pašvaldības, kaut gan visi nodokļi jau sen ir nomaksāti, nopērkot īpašumu vai arī to būvējot no jauna. Iespējams, kādu nelielu nodokli iedzīvotāji varētu atļauties samaksāt par zemi, uz kuras būvēts īpašums, taču ne par ēku. Taču tas ir saturīgu Saeimas debašu jautājums, un šīs debates mēs ceram atjaunot jau nākamās Saeimas laikā.

 

Ir daudz nepareizību valsts attieksmē pret iedzīvotājiem. Mēs esam iestājušies par taisnīgu vidi investīcijām, kas ir tiešs virziens cilvēku labklājības celšanai. Bet ir jāaizstāv ikviens ieguldītājs, ne tikai lielie investori. Mēs esam aizstāvējuši mazākumakcionārus, jo visiem ir jāsaprot, ka Latvijā ir tiesiska vide, kurai var uzticēties. Diemžēl ne vienmēr vara ir spējīga pamatot tiesiskas vides eksistenci. Latvijas valdība nereti ir pirmrindniece Eiropas Savienības regulu īstenošanā, tāpēc vēlāk izveidojas situācija, ka vairs nav neviena, kas varētu atbildēt par sekām, kādas radušās pēc regulu ieviešanas.

 

Mēs pieprasījām aktīvu rīcību no ekonomikas ministra, kam vajadzētu rūpēties par zaudējumu piedziņu pēc negodprātīgu uzņēmēju radītā posta. Mēs iesniedzām priekšlikumus, lai grozītu Finanšu instrumentu tirgus likumu, kurā tiktu paredzēts aizstāvēt mazākumakcionārus. Saeima pieņēma šos grozījumus.

 

Mēs esam piedalījušies Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas būvniecības Uzraudzības komitejas darbā, kontrolējot finansējuma izlietojumu un būvniecības gaitu. Mūsu neatlaidība ir likusi Veselības ministrijas ierēdņiem atzīt kļūdas plānošanā un pilnveidot vadību 2.kārtas celtniecībā.

 

Runājot par e-veselības jucekli un necaurspīdību, esam mēģinājuši aktualizēt šā projekta kontroli. Tomēr jāatzīst, ka ZZS pārraudzītā Veselības ministrija ir bijusi visai necaursitama, un vēl tagad dzirdam, ka ministre Čakšas kundze sola sakārtot e-veselības sistēmu divu mēnešu laikā, kaut gan jau ir pagājis daudz ilgāks laiks un ir izmesti miljoniem eiro, taču rezultātu nav. Kur paliek taisnīgums pret pacientiem, kuri veltīgi paļaujas uz valsts institūciju solījumiem?

 

Mēs esam iestājušies par tautas vēlēta prezidenta institūciju, un tas arī ir jautājums par taisnīgumu. Darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai šogad ir beigusi darbu. Ļoti daudzi cilvēki tic tam, ka Valsts prezidents, kam dotas lielākas pilnvaras, veicinātu tautas pozitīvu attieksmi pret varu kā tādu un vairotu iespējas ietekmēt valsts nākotni. Tautas vēlēts prezidents – tā būtu demokrātijas uzvara un apliecinājums tam, ka politiķu personīgā atbildība ir šīs demokrātijas viena no lielākajām vērtībām.

 

Es jutu partijas atbalstu, vadot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Tas bija sarežģīts darbs, vēl jo vairāk tāpēc, ka viens otrs komisijas loceklis darīja visu, lai to torpedētu.

 

Mani, protams, nevar aizvainot izteicieni, ko savā neapdomībā pauž cilvēki, kuri ir manas cieņas apdalīti. Taču – lai arī kā būtu, - mēs darbu paveicām līdz galam, atjaunojot cilvēkos ticību ne tikai valsts pārvaldei, bet arī parlamentārismam un tiesiskumam. Esmu pārliecināta, ka neviens nevar pārmest mūsu komisijai ieinteresētību vai vienpusēju skatījumu uz amatpersonām, kas ir izmantojušas tām doto varu savtīgu interešu īstenošanai un personīga labuma gūšanai.

 

Vēlos pieskarties mūsu partijas struktūras un kļūdu analīzei, kā arī nākotnes redzējumam.

 

Kā jau minēju, mūsu partijas biedru skaits ir palielinājies līdz 536 cilvēkiem. Mums tagad ir 29 nodaļas. Klāt nākušas nodaļas Mālpilī un Jēkabpilī. Man ir prieks un gandarījums par augsmi. Domāju, ka labu stimulu ir devusi pārliecība par to, ka mūsu partijas pamatvērtības ir godīgums, taisnīgums un atbildība. Drošības un stabilitātes izjūtu rada arī koleģialitāte attiecībās, kā arī jaunievedums – komunikāciju tikšanās nodaļu vadītājiem. Domāju, ka savstarpēja izpalīdzība un atbalsts iedrošina jaunos partijas biedrus.

 

Prieks apzināties un redzēt, ka mūsu partijas biedri politikā iesaistās, zinot, ka “No sirds Latvijai” būs ne tikai ilglaicīgs, bet drosmīgi apgalvošu – mūžīgs projekts, kurš kalpo un vienmēr kalpos cilvēku un sabiedrības kopējām vajadzībām, nevis sava pašlabuma apmierināšanai. Jo ne es, ne jūs – mani kolēģi, - neesam no tiem, kuri kā paklausīgi zaldātiņi maršēs pa sponsoru nospraustajiem celiņiem.

 

Mēs īsā laikā uz kustības bāzes izveidojām partiju, pēc tam, nemainot pamatvērtības, iekļuvām Saeimā. Tieši tāpat kā toreiz, arī tagad ir cilvēki, kuri vēlas redzēt, ka mēs pieņemam jebkurus noteikumus, lai par katru cenu iekļūtu Saeimā. Bet mēs nepieņemsim jebkurus noteikumus. Mūsu noteikumi ir iepriekšējie – godīgums, taisnīgums un atbildība. Un mūsu mērķis arī ir iepriekšējais – palīdzēt cilvēkiem.

 

Tie, kas mūs ne pārāk labi pazīst, prasa: ar ko mēs iesim kopā uz 13.Saeimas vēlēšanām? Protams, ja sakrīt virziena vektori, mēs varam iet kopā... Bet uzreiz pateikšu: man ir nepieņemama iešana kopā ar Saskaņu. Pat ja šī partija būtu krievvalodīgo interešu aizstāve, tās ideoloģija nekādā veidā nespētu skanēt konsonansē ar mūsu partijas nostādnēm. Man nav pieņemama klanīšanās ne Rietumu, ne Austrumu vējiem, un es domāju, ka mūsu partijas biedriem – arī ne. Tad jautāšu: ar ko mums iet kopā? Ar ultraliberāļiem, kuri iestājas par visu, sākot no divvalodības, beidzot ar viendzimuma laulībām? Ar mauzeristu partiju, kas neizprot jēdziena „konservatīvs” nozīmi? Ar brūkošu partiju, kam nosaukuma maiņa šķiet radikālākā un iedarbīgākā reforma, lai saglabātu savu status quo? Ar partijām, kuras ir pašpietiekamas un kuru ideoloģija ir izteikti skaidra? Bet es jau teicu – tās ir pašpietiekamas. Tās joprojām ies vienas pašas un tradicionāli uzvarēs.

 

Mums acīmredzot būs jādara tāpat.

 

Mēs izjūtam arī pretdarbību mūsu centieniem, tas nozīmē, ka ejam pa pareizo ceļu. Diemžēl esam zaudējuši trīs Saeimas frakcijas biedrus, un tagad partijas No sirds Latvijai frakcija vairs neeksistē. Es novēlu labu ceļavēju mūsu bijušajiem partijas biedriem. Zivs meklē, kur dziļāks ūdens, cilvēks – kur biezāka sviesta kārta.

 

Partija turpina augt, ienākot jauniem un spilgtiem cilvēkiem partijas rindās. Mēs maināmies attīstoties nevis meklējot veidus kā izdzīvot pielāgojoties.

 

Kādu laiku – konkrēti četrus gadus – esam gājuši kopā ar esošo valdi, un es gribu tai pateikties par atbildību, entuziasmu un idejām!

 

 

Partijas jaunā attīstības fāze dabiski pieprasa jaunas idejas, prasmju un zināšanu pilnveidošanu partijas aktīvistu un valdes vidū.

 

Iedomājieties, ka ceļat māju. Atnāk brigāde, ielej pamatus, uzslien sienas un spāres. Notiek spāru svētki. Tad nāk citi meistari un liek jumtu. Pēc tam – ierodas nākamie, lai veiktu iekšējo apdari. Katram laikam un katram darbam ir paredzēta sava brigāde, un tas ir tikai normāli.

 

Mēs esam ielikuši savas partijas pamatus, arī sienas ir gatavas, un spāru svētki jau nosvinēti.

 

Nu kārta nākamajiem meistariem – tiem, kuri liks mūsu mājai jumtu un krāsos sienas. Varbūt viņiem nāksies arī ielikt vietā kādu vētras izrautu ķieģeli vai salabot plūdos cietušu grīdu.

 

Katrā ziņā – darba būs daudz. Jo mūsu māja būs kā viesmīlības un labestības sala, uz kuru mēs aicināsim daudzus cilvēkus – tos, kuri mums ticēs, tos, kuri būs gatavi ar mums kopā radīt vidi, kurā realizēt savus sapņus un kurā celt un lolot mūsu māju – mūsu Latviju.

 

Patiesā cieņā 

 

Inguna Sudraba

 

Please reload

05.28.2019

Please reload

Arhīvs

Please reload