• Facebook Social Icon
  • Twitter Social Icon
  • YouTube Social  Icon

Jaunākās Ziņas

Es esmu par to, lai mums būtu gudra Latvija

20.04.2018

Mans viedoklis par Grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Grozījumiem Izglītības likumā  

 

Mēs Saeimā pieņemam ļoti daudz lēmumus, un noteikti, ka katrs lēmums ir svarīgs, bet ir lēmumi, kuriem pēc tam ir ļoti izšķirīga nozīme ne tikai uz gadiem, varbūt pat uz gadu desmitiem. Un Latvijas nācija daudzās aptaujās un reitingos nepieder pie tām, kura sauc sevi par laimīgu nāciju. Ne tuvu stāv pie tām laimīgākajām. Un Latvijas zemei savā veidā ir paveicies vai nav paveicies... varbūt nav paveicies, ja tā ļoti šauri skatāmies un merkantili, ka šeit nevar iegūt naftu, dārgakmeņus vai kādus citus resursus. Mēs savā veidā dzīvojam ilūzijās par iespējām būt par lielu tranzīta lielvalsti vai vēl kaut ko citu. Tā teikt, baudīt dabas augļus bez liekas piepūles, bet Latvijas nācijai ir viens ļoti būtisks resurss, un tie ir izglītoti cilvēki. Un jautājums ir par to, vai šeit, Saeimā, pieņemot lēmumus, mēs spēsim šo Latvijas nāciju padarīt gudrāku, vai mēs ar saviem lēmumiem būsim tālredzīgi.

 

Un izglītību es uzskatu par ļoti, ļoti būtisku resursu tam, lai šeit dzīvotu laimīga un bagāta nācija. Un tad, kad es iepazinos ar iesniegtajiem likumprojektiem, un es šeit runāju par abiem diviem – gan Izglītības likumu, gan Vispārējās izglītības likumu –, es neatradu atbildi uz pašu būtiskāko. Mainot sistēmas, kas ir tas rezultāts, ko vēlas sasniegt? Es izlasīju visas 50 lapaspuses šajā anotācijā. Es neatradu pašu galveno. Kas būs tas rezultāts, pret ko mērīsim sistēmas izmaiņas? Un kārtējo reizi es redzu šo birokrātisko pieeju, kad Izglītības un zinātnes ministrija saprot savu misiju, strādājot tikai kā regulējumu, standartu, prasību un visa pārējā ieviešanu, nevis kā atbildību par to, kāds jaunietis beidz skolu. Tieši tāpēc es uzskatu, ka pirms šeit, Saeimā, pieņemt lēmumu, ir mums jāspēj, deputātiem, salīdzināt, kas būs šī pieņemtā lēmuma rezultātā.

 

Otra būtiskā lieta ir, ka visiem, kas ir iesaistīti pārmaiņās, šīs pārmaiņas ir jāsaprot, šīs pārmaiņas ir jāakceptē. Un, redzot noskaņojumu vecākos, ka jautājums par to, kā bērniem atņemt bērnību, lai viņi ātrāk nokļūtu darbaspēka tirgū, nav vecāku vidū saprasts un izprasts. Nav bijušas pietiekošas diskusijas sabiedrībā, lai vecāki pieņemtu šīs pārmaiņas izglītības sistēmā. Ja šodien bērni mācās 14 gadus, viņi mācīsies 13 gadus, es skaitu tad no pieciem gadiem faktiski ir šī obligātā... pirmsskola jau sākās. Nav runa par to, ka... viennozīmīgi noteikti bērni sēž pārāk ilgi šodien skolas solos, bet kādā veidā izglītības satura izmaiņa novedīs pie tā, ka bērns, sēžot mazāk skolas solā, būs gudrāks, atkal es neredzu atbildi uz šo jautājumu.

 

Es esmu par to, ka vecākiem ir izvēles tiesības. Tās šodien likumdošanā ir, jo šodien jebkurš var izvēlēties, vai bērns sāk savas skolas gaitas no sešiem vai no septiņiem gadiem. Es noteikti esmu pret to, ka bērniem atņem bērnību par labu tam, ka viņš ātrāk nokļūs darba tirgū.

 

Un trešā lieta. Es vienmēr esmu iestājusies pret tumsonību. Jau 2006., 2007.gadā, kad Valsts kontrole veica revīziju par vispārējās izglītības sistēmu un tās kvalitāti, es gribēju atrast atbildi uz jautājumu, kāpēc faktiski izglītības sistēma vienā daļā ražo biorobotus. Ir pagājuši jau 11 gadi no tā brīža. Nekas nav mainījies sistēmā, jo nav mainījusies pieeja. Nav šīs izpratnes, ka jebkas, kas tiek radīts, vai mainīta mācību vide, vai mainītas prasības pedagogiem, vai mainīts saturs, standarti un tā tālāk, ka tie ir tikai  instrumenti tam, lai panāktu, ka mums patiešām ir gudri un domājoši bērni.

 

Mani biedē tā šī pieeja, ka nekas nemainās izpratnē to ierēdņu vidū, kas pārmaiņas organizē, jo tieši tāpēc atbilde, kas toreiz tika atrasta, 11 gadus atpakaļ... Atbilde bija tajā, ka Izglītības un zinātnes ministrija neredz savu darba rezultātu, vērtējot, kāds jaunietis atstās skolu. Arī toreiz bērnu psihologi, pedagogi, pedagoģijas speciālisti, mācību priekšmetu speciālisti bija priecīgi par iesaistīšanos, jo viņi varēja iedot šo atbildi uz jautājumu, kāpēc sistēma ražo lielā skaitā domāt nespējīgus, neanalītiskus jauniešus.

 

Es esmu par to, lai mums būtu gudra Latvija, un tāpēc es nevaru atbalstīt šādā redakcijā un izpratnē iesniegtus likumprojektus.

 

Patiesā cieņā

 

Inguna Sudraba

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Please reload

05.28.2019

Please reload

Arhīvs

Please reload