• Facebook Social Icon
  • Twitter Social Icon
  • YouTube Social  Icon

Jaunākās Ziņas

SEŠGADNIEKU REFORMA – KĀRTĒJAIS VALDĪBAS “BIZNESA PLĀNS”?

19.03.2018

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma par skolas gaitu sākšanu 6 gadu vecumā, neskatoties uz vecāku un pedagogu milzīgas daļas iebildumiem, stūrgalvīgi tiek stumta uz priekšu. Argumenti un pamatojumi, kāpēc to vajag, mainās, bet konkrētus pētījumos, kuros šie argumenti balstās, IZM neatklāj.

 

 

Vienīgais pamatojums, kurš pastāvīgi atkārtojas un kuru ikvienam iedzīvotājam liek saprast, ir nepieciešamība ātrāk “izmest” bērnus no skolas, lai būtu, kas strādā. Bet šis arguments vairs netiek lietots, jo izrādījās, ka vecāki nav gatavi upurēt sava bērna iespējami harmoniskāku attīstību, lai nodrošinātu darba spēku rūpnīcām. Jā, tieši rūpnīcām, jo lielākā daļa bērnu nav gatavi skolas gaitām 6 gadu vecumā, līdz ar to viņi nespēs atbilstoši mācīties, kas atstās iespaidu uz viņu sekmēm un ilgtermiņā uz iespēju iestāties vidusskolā un attiecīgi tālāk augstskolā (iestājai vidusskolā IZM plāno noteikt sekmju kritērijus, ne tik sekmīgajiem atvēlot iespēju turpināt mācības profesionālajā izglītībā).

 

Argumentējot kārtējo reizi, tiek manipulēts ar sabiedrības viedokli, ka lielākajā daļā Eiropas valstu mācības 1. klasē uzsāk no 6 gadu vecuma. Nu un tad, kāds tad ir ieguvums izglītības kvalitātei? OECD pētījumi, uz kuriem tik ļoti patīk balstīties IZM pārstāvjiem, skaidri parāda, ka augstākie rezultāti ir Igaunijā un Somijā. Turklāt abās valstīs mācības 1. klasē uzsāk tikai no 7 gadu vecuma!

 

Tā kā valdībai ir “biznesa plāns”, kurš radies pēc ārzemju padomdevēju ieteikumiem, nevis pētījumu un ekspertu atzinumu rezultātā, tad arī argumenti par labu šai reformai ir tāds vispārīgs skaistu frāžu apkopojums bez rīcības plāna ar atbilstošiem pasākumiem un finansiālo nodrošinājumu, kā arī risku izvērtējumu. Reforma darba tirgū par gadu ātrāk iepludinās papildus 22 tūkstošus potenciālo darbinieku, turklāt par gadu tiek saīsināts mācību process, līdz ar to ietaupās vesels izglītības gada budžets!

 

Šobrīd vecākiem vēl ir iespēja izvēlēties - laist skolā bērnu no sešu gadu vai septiņu gadu vecuma, jo katra bērna attīstība ir individuāla. Uzskatu, ka būtu harmoniski ļaut katrai ģimenei tāpat kā līdz šim izvēlēties, kurā vecumā bērns ir patiešām gatavs uzsākt skolas gaitas - sešu, septiņu vai pat astoņu gadu vecumā, bez vienota likuma uzspiešanas visiem. Ja likuma izmaiņās ir uzsvērts, ka jānodrošina katra bērna individuālās vajadzības, tad vecākiem jābūt izvēles iespējām! Paredzētajos grozījumos vecākiem šāda iespēja būs tikai ar atbilstošu ģimenes ārsta atzinumu!

 

Lai pārliecinātu sabiedrību par pāreju uz mācībām 1. klasē no 6 gadiem, IZM vispirms būtu tā jāpamato ar atbilstošu resursu nodrošinājumu:

  • kāds tad būs mācību saturs 5 gadīgajiem un 6 gadīgajiem turpmāk?

  • ja mācības notiek skolā - cik atbilstoši sakārtota ir vide?

  • cik gatavi ir skolotāji?

  • kā tiks panākts, ka galvenais solījums – bērns būs gatavāks pārejai uz mācībām skolā – tiks īstenots reālajā dzīvē?

Šobrīd šaubas par to ir lielas, jo ilgtermiņā jau tagad nav spēts sakārtot mācīšanas metodiku vidusskolā, tāpēc augstskolas sūdzas, ka vidusskolu absolventi, piemēram, neprot strādāt patstāvīgi.

 

Runas par šo reformu līdzinās tukšu salmu kulšanai, jo steidzamā kārtā tiek uzspiesta ne tikai ideja, bet arī haotiska un steidzama vēlme to ieviest.

 

Par to liecina vairāku svarīgu aspektu neesamība:

  • nav pārdomāta ieviešanas mehānisma;

  • tiek uzsākta reforma, kurā paredzēta skolotāju – reformas tiešo īstenotāju – minimāla sagatavošana;

  • visas problēmas un reformas ieviešanas izmaksas galvenokārt būs jārisina skolām pašu spēkiem ar pašvaldības finansiālu atbalstu.

Tātad, visas skaistās frāzes, kas sarakstītas dokumentos, kārtējo reizi tā arī paliks frāžu līmenī, neskatoties uz milzīgiem patērētiem laika un finanšu resursiem.

 

Uzskatu, ka piedāvātā reforma par bērnu skolas gaitu uzsākšanu 1.klasē no 6 gadu vecuma nav atbalstāma, jo, neskatoties uz šī jautājuma samērā ilgstošo diskusiju sabiedrībā, IZM šajā laikā tā arī nav spējusi pamatot:

  1. ieguvumus un draudus pašreizējā situācijā, kad jau notiek mācību satura reforma, diskusijas par mācību gada garumu, pedagogu algu reforma, skolu optimizācija;

  2. Latvijas pedagogu gatavību ieviest jauno satura un valodas reformu, tagad vēl spēju mācīt par gadu jaunākus bērnus.

  3. Mācību saturu, kas tad būs jāapgūst šiem pirmklasniekiem salīdzinājumā ar to ko apgūst šobrīd? Vai tas, ko apgūst šobrīd, ir vērtēts un analizēts, proti, vai ir atbildēts uz jautājumiem:

    • kas lieks, kas neder, kāds tad ir sagatavotības līmenis šobrīd, stājoties 1. klasē?

    • kādi ir pētījumi par mūsdienu bērnu attīstības līmeni, vecumposmu psiholoģiju utt., vai tādi vispār pie mums ir?

    • kāda ir paredzēta vecāku iesaiste?

 

Jau daudzkārt ir pierādījies, ka steigā virzītie un pieņemtie lēmumi nenes labumu sabiedrībai, bet turpina kalpot par kārtējo kādas partijas “labo darbu” jeb citiem vārdiem – par kārtējo “ķeksīti” darāmo darbu sarakstā, ar kuru padižoties 13. Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanas kampaņās.

 

Vai tas ir kārtējais valdības “Biznesa plāns”, aicinu vēlētājiem izvērtēt to pašiem! Man diemžēl izskatās, ka sabiedrības patiesās vajadzības atstātas beidzamajā vietā. Atkal.

 

Patiesā cieņā 

 

Inguna Sudraba

Please reload

05.28.2019

Please reload

Arhīvs

Please reload