• Facebook Social Icon
  • Twitter Social Icon
  • YouTube Social  Icon

Jaunākās Ziņas

Mums NAV jāratificē tā saucamais Magņicka saraksts.

08.02.2018

Es vienmēr iestāšos PAR tiesiskumu, taisnību, cilvēktiesībām un PRET korupciju, lai kurā līmenī tā būtu izpaudusies. Un šis ir mans viedoklis par šo, manuprāt, pilnīgi nepamatoti politizēto jautājumu un priekšvēlēšanu cirka turpinājumu mūsu valstī.

 

 

 

Tātad, šodien mums ir jābalso par lēmumu noteikt vai nenoteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām. Ārkārtīgi sadrumstalotie viedokļi par šo tēmu un pretrunīgie faktu materiāli, man lika tajā īpaši iedziļināties.

 

Iepazinos ar dažādiem materiāliem, tādiem kā: Ron Paul Institūta for Peace and Prosperity mājas lapā, The Wall Street Journal, BBC, kā arī noskatījos gan par, gan pret viedokļu video materiālus. Tātad īsumā – mums tiek piedāvātas vismaz divas patiesības:

 

Pirmā patiesība – Sergejs Magņickis, krievu izcelsmes advokāts, atklājis, ka Krievijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā, par to arestēts, spīdzināts, miris 2009. gadā, 358. aresta dienā.

 

Otrā patiesība – Sergejs Magņickis, sākumā parasts grāmatvedis, vēlāk jau nodokļu un juridiskais konsultants Hermitage Capital Management Fund, ir iesaistīts izvairīšanās no nodokļu nomaksas plānošanā par daudziem simtiem miljonu ASV dolāru apmērā, kā arī organizējis Fonda darbību caur beznodokļu zonām Krievijā, kā arī palīdzējis formēt uzņēmumus uz invalīdiem. Šeit arī viedoklis, ka viņš pats esot bijis konkrēti iesaistīts izvairīšanās no nodokļu nomaksas shēmu izveidošanā un dokumentu kārtošanā utt.

 

Tātad sabiedriskajā telpā figurē vairākas patiesības, bet kur tad ir taisnība?

 

Nedaudz vairāk par pašu Hermitage Capital Management fondu. Viens no tā dibinātājiem ir Villiams Brovders (William Browder), kurš ir Amerikas Kompartijas bijušā ģenerālsekretāra mazdēls. Fonds ir reģistrēts nodokļu paradīzē – Gērnsijā un Kaimanu salās. Šis fonds savulaik bija viens no pašiem lielākajiem “investoriem” Krievijā, kas shēmoja, izmantojot Borisa Jeļcina laikā ieviesto šaubīgi likumīgo iespēju nodarboties ar aizdevumiem pret uzņēmumu aktīviem. Krievijas tā laika korumpētajā biznesa un politikas pasaulē, cieši sadarbojoties ar vietējiem oligarhiem, maksājot centus par dolārus vērtiem aktīviem, šis fonds īsā laikā kļuva stāvus bagāts un līdz 2005. gadam kļuva par lielāko ārvalstu “investoru” Krievijā.

 

Protams, tas nevarēja turpināties bezgalīgi un Krievijas varas iestāžu toreiz izmeklēto lietu un secinājumu rezultātā V.Brovderam no 2005. gada tika liegta iebraukšana Krievijā, tika celtas apsūdzības par krāpšanos, izvairīšanos no nodokļiem, kā arī viņš ir pat aizmuguriski Krievijā bijis notiesāts – 2013. gadā viņu notiesāja ar 9 gadiem cietumā. Tātad V.Brovders ir galvenais autors stāstam, ka gan Magņitskis, gan viņš pats, ir Krievijas korupcijas upuri.

 

Tagad nedaudz vairāk par otru pusi. Piemēram, vēl ir Aleksandra Ņekrasova filmas, no kurām pirmā savulaik bija ārkārtīgi populāra un visām prorietumu un aizokeāna elitēm tik patīkamā – The Magnitsky Act. Un tad ir tās filmas pilnīgs antipods – filmas turpinājums – The Magnitsky Act: Behind the Scenes, kas gan tik plašu popularitāti vairs nevarēja iegūt, jo tika daudz kur boikotēts – jo tajā taču vairs nebija Krievijas kritikas, bet gan šīs ļoti sarežģītās finanšu mahinācijas dokumentāla atmaskošana, kāpēc šīs pasaules “varenie” joprojām to cenšas vienkārši un klaji aizķēpāt ar rupju rusofobiju vai ignoranci.

Jāatgādina, ka Ņekrasovs savulaik kļuva populārs uzņemot Krievijas varu kritizējošas filmas – par karu Čečenijā, par Aleksandra Ļitvinenko un Annas Poļitkovskas slepkavībām. Ieguvis atzinību par savu filmu par karu Gruzijā, saņēmis pat medaļu no Gruzijas autoritātēm.

Arī pirmo filmu par Magņitski viņš (Ņekrasovs) sāka uzņemt kā Krievijas varu atmaskojošu, bet, lai sev un skatītajam atbildētu par uzietajiem “baltajiem plankumiem”, viņš turpināja vākt faktus. Rezultātā šis filmas turpinājums (Behind the Scenes) izvērtās pretēji, piemēram:

 

 

  1. netika atrasti dokumentāli pierādījumi, ka Magņickis ir spīdzināts vai tīši nogalināts;

  2. galvenie apsūdzības dokumenti, uz ko balstās ASV valdība šī saraksta izveidei, ir nosacīti viltoti vai pat apzināti kļūdaini tulkoti;

  3. Eiropā veiktajā izmeklēšanā tika izmantoti šie paši dokumenti ar viltoto tulkojumu!

Finālā filmas autors kopā ar skatītāju dokumentāli pamatoti nonāk pie secinājumiem:

  1. ka lielākā daļa oficiāli, politiski uzturētās informācijas nesakrīt vai ir pilnībā pretrunā ar reālās izmeklēšanas vai publiskajā telpā pieejamiem oficiālajiem dokumentiem;

  2. pilnībā pietrūkst informācijas, kā precīzi tika sastādīts šis saraksts un kāpēc katrs konkrētais cilvēks tajā ir ievietots.

Visa šī Magņicka saraksta tēmai ir lielāks sakars ar GLOBĀLO OLIGARHU cīņām PRET vai KOPĀ AR VARAS IESTĀDĒM, nekā stāsts par cilvēktiesībām.

 

RETORISKI JAUTĀJUMI:

  • Vai taisnība ir žurnālistiem, lietu izmeklētājiem, Ņekrasovam vai varbūt Brovderam?

  • Vai melo visi, daži vai neviens?

To, ka Brovders ir radījis galvenos apsūdzības momentus balstoties TIKAI UZ SAVIEM vai viņam piespēlētiem PIEŅĒMUMIEM pavisam nesen ir atzinis arī viņš pats. Savukārt, citi viņa izmantotie apsūdzības materiāli izveidoti balstoties arī uz pašas Krievijas izmeklēšanas iestāžu dokumentiem.

 

FAKTI:

  • Patiess ir fakts, ka šīs lietas sakarā ir miruši pat vairāki cilvēki, ne tikai Magņickis.

  • Tas ir fakts, ka nauda ir pazudusi.

  • Un tas ir fakts, ka notiek divu pasaules uzskatu pretstāve (ASV un Krievijas), kur visi līdzekļi ir labi – pat klaji meli un faktu fabricēšana.

GALVENAIS JAUTĀJUMS:

 

Kāpēc mums būtu jāpiedalās globālo oligarhu cīņās un jāuztur šo mākslīgo drāmu – turklāt mums pašiem savas oligarhu lietas vēl stāv nepabeigtas! KAM tas ir izdevīgi?

 

Šis tik lielu politisku ažiotāžu ieguvušais stāsts lielos vilcienos ir tāds pats kā pie mums – tas ir par tiesībsargājošo orgānu nespēju izmeklēt globālas lietas un to, cik bezrūpīgi notiek izmeklēšanas. Tieši tas pats kā pie mums, tikai lielākā mērogā.

 

Turklāt mūsu valsts Ārlietu resoram likumdošanā JAU IR nodrošinātas visas vajadzīgās tiesības un iespējas likt melnajā sarakstā un liegt iebraukšanu valstī ikvienam, kurš rada apdraudējumu Latvijai, jo Imigrācijas likuma 61.panta otrā daļā ir šāda: "(2) Ja ārzemnieks ir Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata), par viņa iekļaušanu sarakstā lemj ārlietu ministrs." Tātad viņam jau ir šī iespēja un lielā atbildība piešķirt kādai personai šādu statusu, tādējādi aizverot tai durvis uz Latviju bez pārsūdzēšanas tiesībām. Es uzskatu, ka Saeima savulaik, pieņemot šo normu Imigrācijas likumā, jau ir pateikusi - kad un kā ārlietu ministram būtu jārīkojas ar jebkuru mūsu valstij nevēlamu personu.

 

SECINĀJUMI:

  • Šis saraksts ir ASV – Krievijas divspusējās attiecības. Konfrontācijas pieaugums šo lielvalstu attiecībās tomēr jāvērtē negatīvi, jo tas PALIELINA kara risku un PASLIKTINA Latvijas drošību.

  • Šis balsojums, manuprāt, mūsu valstij šobrīd ir lieks un pat bīstams, kā arī tas ir AIZDOMĪGI hiperpolitisks, lai novērstu uzmanību no pašmāju oligarhu aktivitātēm tā paša OIK sakarā.

  • Tā kā katru no balsojuma trijām pozīcijām (par, pret vai atturēties) iespējams iztulkot jebkā – tikai ne tā, kā es gribu – tad es šī MĀKSLĪGĀ un GLUMĀ lēmuma pieņemšanā VISPĀR NEPIEDALĪŠOS.

 

Paldies!

 

 

Informācijas avoti:

 

http://www.ronpaulinstitute.org/archives/featured-articles/2016/june/28/the-magnitsky-hoax/

Фильм Андрея Некрасова "Закон Магнитского. За кулисами" 

VIDEO ar tulkojumu Krievu valodā - https://ok.ru/video/29093728609

Please reload

05.28.2019

Please reload

Arhīvs

Please reload